Darbības teritorija

Vietējās rīcības grupas biedrības „Gaujas Partnerība” darbības teritorijā atrodas Ādažu novads. Kopējā VRG teritorija – 162,9 km² un tajā uz 2009. gada 1. janvāri dzīvoja 9197 iedzīvotāji (pēc CSP datiem, uz 01.01.2008. – 8832 iedzīvotāji) (Uz 2016. gada janvāra sākumu bija deklarēts 11000 iedzīvotājs).

 

 

Teritorijas vispārīgs raksturojums

Biedrības „Gaujas Partnerība” darbības teritorija atrodas ļoti izdevīgā ekonomiski ģeogrāfiskā vietā, Ādažu novadā. Teritorija atrodas bijušā Rīgas rajona ziemeļu daļā – 25 km attālumā no Rīgas centra. Ādažu novads robežojas ar Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas un Inčukalna novadiem, kā arī Vangažu pilsētu. Biedrības darbības platība – 162,9 km². Galvenā satiksme teritorijā notiek pa autoceļu Rīga – Ainaži, kas ir nozīmīgs autoceļa VIA Baltica posms.

Tagadējās robežas Ādažu novada teritorija ieguva 1992. gadā, sākoties administratīvi teritoriālajai reformai, kad Ādažu ciems pārtapa par pagastu, un no tā teritorijas tika atsevišķi izdalīti Carnikavas un Garkalnes pagasti. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2006. gadā Ādažu pagasts pārtapa par Ādažu novadu.

Apmēram 48% Ādažu novada teritorijas aizņem meži. Teritorijā ir liels skaits ūdenstilpņu, no kuriem lielākie ir Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers, Lilastes ezers, Kadagas ezers, Lieluikas un Mazuikas ezers, Ataru ezers u.c. mazāki, kā arī teritorijai cauri tek Gauja.

Novads atrodas Piejūras zemienē, kas nosaka teritorijas reljefu un dabas apstākļus. Teritorijā izplatītas pēcledus laikmeta kāpas, kā arī daudzi t.s., lagūnu ezeri. Dažas novada reljefa īpatnības ir radījusi Gauja, kas savā lejtecē tek pa smilšainu grunti un, līdz ar to, bieži līkumojot veidojot attekas un vecupes. Tuvāk Rīgas līcim uz Carnikavas novada pusi atrodami ļoti līdzenie Litorīnas jūras līdzenumi, kas zemākajās vietās pārpurvojušies un tajos, lai pasargātu lauksaimniecības zemes no applūšanas, izveidotas polderu sistēmas. Samazinoties lauksaimnieciskai darbībai, polderu funkcija ir radikāli mainījusies – ja agrāk to uzdevums bija pasargāt lauksaimniecības zemes no applūšanas, tad tagad tie pārsvarā aizsargā apdzīvotās vietas un dzīvojamās teritorijas no applūšanas. Visos polderos vairāk vai mazāk iezīmējas kopējas problēmas, t.sk., tiem netiek nodrošināta pietiekama ūdens novadīšana, šīs polderu teritorijas ir pārpurvojušās, pastāv augsts applūšanas risks dambju pārraušanas gadījumā.

Lielu Ādažu novada teritoriju aizņem Ādažu poligons. Kopš 1999. gada 6652 hektāru un 150 ēkas Ādažu novadā esošās poligona teritorijas atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā un tiek izmantota valsts aizsardzības vajadzībām. Minētajā teritorijā izvietota viena no lielākajām militārajām bāzēm Baltijā ar 4 vienībām: 3. Reģionālā nodrošinājuma centru, sauszemes spēku 2. kājnieku bataljonu un Nesprāgušās munīcijas neitralizācijas skolu.

Novada teritorijas izmantošanu var iedalīt trīs veidu teritorijās: ciemu (blīvi apdzīvoto vietu) teritorijās, kur zemes izmantošanas veidi galvenokārt ir saistīti ar apbūvi, teritorijās ārpus ciemiem, kur galvenie zemes izmantošanas veidi ir atklāto telpu izbūves teritorijas (meža parki, ūdens baseini utt.), kā arī militāro apmācību teritorijas.

Biedrības darbības teritorijā, Ādažu novadā ir 12 ciemi, no kuriem lielākie ir Ādaži, Kadaga, Baltezers, Garkalne un Alderi. Novada administratīvais un galvenais attīstības centrs ir Ādažu ciems.

 

Biedrības „Gaujas Partnerība” darbības teritorija Ādažu novadā

 

Tā kā novada teritorijas nogulumiežu virsējo kārtu veido galvenokārt smilšains materiāls, tad tas nosaka arī veģetācijas īpatnības – novada mežos dominē priedes. Novada teritorijā bieži var ieraudzīt Latvijā sastopamus savvaļas dzīvniekus un arī viņu atstātās pēdas. Novada laika apstākļus ietekmē tuvumā esošā Baltijas jūra. Tās ietekmē ziema ir samērā silta un sniega sega nestabila, bet vasarās diezgan bieži līst lietus un ir daudz apmākušos dienu.

Ādažu novada teritorijā ir 2 dabas liegumi: „Lielā Baltezera salas”, kā arī „Lieluikas un Mazuikas ezeri”.

Lielā Baltezera salu dabas liegums (20 ha) pieder Natura 2000 teritorijām un kā liegums izveidots 1999. gadā. Lieguma teritoriju klāj priežu meži, platlapju (liepu) meži, piekrastē pārmitri melnalkšņu meži, kas ir ES Biotopu direktīvas biotops. Lieguma dabas bagātība ir tā, ka nelielā un samērā izolētā teritorijā konstatēts salīdzinoši liels vaskulāro augu sugu skaits, liegums ir nozīmīga lapu koku praulgraužu aizsardzības vieta.

Dabas liegums „Lieluikas un Mazuikas ezers" tika izveidots, lai aizsargātu Latvijā ļoti retu ezeru tipu – oligotrofu ezeru ar Dortmaņa lobēlijas audzēm un ļoti reti sastopamām un aizsargājamām ūdensaugu sugām. Dabas liegums ir Natura 2000 teritorija. Mazuikas ezers ir viens no Latvijas 14 ezeriem, kuros saglabājušās bagātīgas un dzīvotspējīgas lobēlijas – ezerenes sabiedrības, kā arī viens no Baltijas valstīs visizcilākajiem lobēlijas – ezereņu ezeriem. Dortmaņa lobēlija, gludstobru ezerene un sīpoliņu donis ir Latvijas īpaši aizsargājamās augu sugas. Lai novērstu piesārņojumu ezeros un to krastos, atpūtnieki drīkst uzturēties tikai šim mērķim speciāli ierīkotās atpūtas vietās un peldētavās,  saskaņojot ar Ādažu poligona administrāciju. Citās vietās atrasties aizliegts. Dabas liegums ir 192 ha liels un ietilpst „Aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži” teritorijā.

Ne visas peldvietas uzskatāmi aprīkotas ar atbilstošām norādēm, kā arī trūkst atkritumu savākšanas iespējas šajās teritorijās. Papildus apdraudējums dabas liegumiem ir ezeru apmeklētāju neinformētība par cilvēka lielo ietekmi uz dabas izmaiņām.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” (platība 6126 ha) atrodas Ādažu un Sējas novados. Dabas apstākļus te raksturo Piejūras zemiene, ko veido Baltijas jūras dažādu attīstības stadiju smilts nogulumi. Daudzviet vēja darbības rezultātā, pārvietojot jūras akumulētās smiltis, ir izveidojušās kāpas, kas ir pamatā savdabīgām augu un dzīvnieku sugu dzīves vietām. Aizsargājamo ainavu apvidus izveidots 2004. gadā, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību, kā arī augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Ainavu apvidus teritorija aizņem lielāko daļu no LR Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā Nacionālo bruņoto spēku militārā poligona.

Novada teritorijā ir tikai daži dižkoki – daži ozoli, kuru apkārtmērs pārsniedz 6m (pie „Lilavu” mājām, pie „Birzniekiem”, bijušās Muižas centrā), liepa (pie „Birzniekiem”). Dažādi lieli un interesanti koki saistīti ar „Miemju” mājām – ozolu birzs 8 koki, priede, kuras apkārtmērs pārsniedz 3 m, 13 liepu audze.

Apzinot ūdens objektus Ādažu novadā, redzams, ka to krastos vai nu nav vispār, vai arī ir nepietiekošs iekārtotu peldvietu un atpūtas vietu skaits, kur būtu izvietoti soliņi, atkritumu urnas, ģērbtuves, ugunskuru vietas u.tml. Neērtības zvejniekiem un atpūtniekiem ezeru krastos rada tas, ka ūdenstilpņu tuvumā nav izvietotas zīmes ar norādēm, kur drīkst/ nedrīkst braukt un novietot transportlīdzekļus. Tāpat būtiskas problēmas atpūtniekiem un zvejniekiem sagādā zemes īpašnieku tauvas noteikumu neievērošana pie apbūvētajām novada ūdenskrātuvēm.

Rīgas – Tallinas šosejas 3. kilometrā izvietots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Tas darbojas kopš 1988. gada un sniedz informāciju par četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, vēsturiskām ūdensapgādes sistēmām un iekārtām, un būvēm.

Ādažu novada Baltezerā atrodas Ādažu vecākais un nozīmīgākais arhitektūras piemineklis – Ādažu (Baltezera) baznīca. Baznīca atrodas gleznainā vietā starp Lielo un Mazo Baltezeru. To no 1772. līdz 1775. gadam cēla meistars Bernhards Joahims no Mazungenas. Baznīcas apveids – vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu un frontālu kvadrātveida torni, kam barokāls noslēgums, – atspoguļo baroka arhitektūras principus. Padomju laikā baznīca tika izdemolēta, nopostīts tās interjers, iznīcināts altāris un ērģeles, nojaukts tās tornis. 1994. gadā dievnams tika atdots Ādažu evaņģēliski luteriskai draudzei. Ar laiku tika rekonstruēta visa fasāde, atjaunoti iekšējie mūri.

Baltezera kapos, veco kapu daļā atrodas Brāļu kapu teritorija, komunistiskā terora upuru piemiņas vieta. Pēc dažādas informācijas tur apglabāti 113-130 1941. gada jūnijā, jūlijā nogalinātie valsts drošības komitejas upuri, kas pārapbedīti no nošaušanas vietas Baltezera krastā 1941. gada rudenī. 2008.-2009. gadā komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Baltezera kapos tika labiekārtota, t.sk., uzcelts jauns piemineklis „Ciešanu vārti”.

Ādažu poligonu LR Aizsardzības ministra izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Ņemot vērā reto un bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgo biotopu, kā arī reto un īpaši aizsargājamo sugu sastopamību, poligonam ir izstrādāts dabas aizsardzības zonējums, nodalot divas aizsargājamo dabas teritoriju grupas – stingras aizsardzības un ierobežotas darbības aizsargājamās dabas teritorijas. Stingras aizsardzības dabas teritorijas Ādažu poligonā ir dabas liegums „Lieluikas un Mazuikas ezers", 24 meža atslēgas biotopi, 4 neregulēto upju aizsargjoslas un mikro liegums. Savukārt ierobežotas darbības aizsargājamās teritorijas ir 11 mikro liegumi, 15 kāpu biotopi, 5 mežu biotopi, 2 purvu biotopi un 3 regulēto upju aizsargjoslas.